Agrāks līdzīgs notikums – Parasti Uzklausāmais nesasniegs Sesijas beigu pazīmes, izejot cauri tikai pirmajam notikumam. Lai izdzēstu ķēdi un sasniegtu sesijas beigu pazīmes, mums jāstrādā ar ķēdes traumu ierakstiem, kam ir smags lādiņš, jo tie satur sāpes un bezsamaņu. Tagad mums jāatrod nākamais ķēdes notikums – agrāks notikums, ko aktivizēja strādāšana ar pirmo notikumu. Klausītājs Uzklausāmajam palūdz atrast agrāko līdzīgo (A/L) ķēdes notikumu.

A/L – skatīt: Agrāks līdzīgs notikums.

Aktivizācija – Tā ir traumas ieraksta aktivizēšanās, kad kaut kas cilvēka pašreizējā vidē līdzinās šī noslēptā ieraksta saturam. Līdzība starp traumas ierakstu un pašreizējiem apstākļiem var būt līdzīgs izskats (sarkana mašīna, kas brauc pa ielu, līdzīga sarkanajai mašīnai, kas cilvēku notrieca pirms divdesmit gadiem), līdzīga skaņa (Tu runā ar sievieti, kuras balss ir līdzīga Tavas bijušās draudzenes balsij, kura Tevi pameta pirms desmit gadiem vai Tavas vecmammas balsij, kura pirms trīsdesmit gadiem nomira), līdzīgi laikapstākļi (karstums pludmalē, kur tagad sauļojies ir līdzīgs kaujas lauka smiltīm un karstumam, kur tiki ievainots, būdams karavīrs) vai jebkura cita sajūtu līdzība starp tagadnes ierakstiem un Reaktīvajā prātā ierakstītajiem.
Vēl viens traumas aktivizēšanas piemērs ir notikums, kurā cilvēks ierauga suni, kas izskatās pēc suņa, kas sakoda viņa roku. Viņš var sajust bailes un sāpes tajā rokā, sākt svīst, un viņam var būt vēl citas reakcijas, kas saistītas ar atgadījumu, kad viņu sakoda suns. Suņa ieraudzīšana tagadnē izraisa ļoti spēcīgu sakošanas (fiziskās traumas) aktivizēšanu. Ja papildus sakošanai pirms desmit gadiem, cilvēks piedzīvoja arī sava suņa zaudējumu pirms trīs gadiem - tad tā ir emocionālā trauma.

Aktivizējošais notikums –
1) Aktivizējošais notikums ir tāds, kas aktivizē ķēdi. Fakts, ka šis atgadījums pilnībā saglabājas Analītiskajā prātā, un cilvēks ir modrs un apzinās, ko viņš redz, ir iemesls tam, kādēļ tagad sākas problēmas. Cilvēks apzinās, ko viņš pašreiz redz televīzijā, bet neapzinās, ka viņa Reaktīvajā prātā ir paslēpti divi traumu atgadījumu ieraksti. Reaktīvais prāts, kas darbojas zem mūsu apziņas līmeņa, uztver šo saturu, kas tam šķiet identisks un rada savienojumu starp atgadījumiem. Tādēļ saucam to par „Notikumu ķēdi". „Aktivizējošais" notikums, kuru apzināmies un kurš tiek saglabāts Analītiskajā prātā, ir tas, kas aktivizē Reaktīvajā prātā apslēptās traumas.
2) Pašreizējs notikums, kuru cilvēks uztver mierīgi, bet kura laikā tiek aktivizēts traumatiska notikuma ieraksts. Tas ir ieraksts Analītiskajā prātā, un nesatur ne fiziskas, ne emocionālas traumas. Kad cilvēks pilnībā apzinās, tomēr izjūt diskomfortu, pagātnes traumatiskais notikums ir ticis atkārtoti aktivizēts. Kad tagadnes sajūtu uztvere ir līdzīga kāda traumatiska notikuma sajūtu ierakstiem, tiek radīts Atkārtoti aktivizējošais notikums. Mēs jau apspriedām, ka Analītiskais prāts darbojas uz „līdzīgs un atšķirīgs" pamata un zina, ka tas, kas notiek pašlaik, nav notikums no pagātnes. Bet Reaktīvais prāts darbojas uz „identisks" pamata un zem mūsu apziņas līmeņa, tādēļ ar apziņu pieredzētais tagadnes notikums atkārtoti aktivizē pagātnes traumu.
3) Atkārtoti aktivizējošie notikumi bieži ir tie, kas atrodas ķēdes beigu posmā tuvāk tagadnei.

Analītiskais prāts –
1) Mēs atklājam to, ka prāts saglabā patīkamus vai apmierinošus notikumus – tos, ko esam uztvēruši mierīgi, vietā, kur tie ir viegli sasniedzami. Cilvēks šo prātu kontrolē un izmanto apzināti, kad pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumus. To saucam par Apziņu jeb Analītisko prātu. Apziņa darbojas apzināti pēc cilvēka gribas un atrodas viņa kontrolē.

2) Analītiskais prāts darbojas uz līdzīgais un atšķirīgais principa, sistemātiski salīdzina informāciju, lai to analizētu un izmantotu to pēc mūsu ieskatiem.

Apātija – 0.2 Emociju skalā – Raudāšana nepalīdzēja un mēs zaudējam cerības, ka kaut kāda rīcība varētu mūs glābt. Kad nekāda rīcība nespēj nodrošināt izdzīvošanu, mēs nekustīgi guļam. Šis ir ārkārtējs stāvoklis, kurā cilvēks, kas piedzīvojis dziļu šoku vai ir narkotiku reibumā, neko nejūt, nereaģē uz apkārt notiekošo un neatbild, kad ar viņu runā. Apātijas stāvoklī cilvēks joprojām spēj kustēties un izskatās rīcībspējīgs, bet vienkāršas darbības veiks robotiski. Viņam nav atbildības par savu rīcību; viņš pakļausies citiem, bet viņam trūks apzināšanās par savu darbību rezultātu.

Apmierināts, konservatīvs – Vēlme saglabāt visu kā ir un pretošanās pārmaiņām. Sākot ar šo līmeni un zemāk ir trauksmainums par dzīves briesmām.

Apmaiņa – apmaiņa ir kaut kā došana cilvēkam, par to, ko viņš ir devis otram.

Apstiprinājums –
1) Klausītājs partnerim apstiprina, ka atbilde uz uzdoto jautājumu ir saņemta un saprasta. Piemēram, „Paldies", „Es saprotu", „Skaidrs", „Paldies, ka man to pateici".
2) Apstiprinājums pabeidz komunikācijas ciklu, un tad cilvēks ar Reaktīvo prātu zina, ka viņam tiks uzdots nākamais jautājums. Klausītājam obligāti jāapstiprina sava partnera atbildes saņemšana pēc tam, kad viņš ir atbildējis uz jautājumu, citādāk Uzklausāmais turpinās domāt, vai klausītājs viņu ir dzirdējis un sapratis. Uzklausāmais nebūs gatavs nākamajam jautājumam, pirms nebūs saņēmis skaidru apstiprinājumu, kas pabeidz iepriekšējo jautājumu.
3) Apstiprinājums nav ne atbilde, ne jaunas sarunas sākums, bet gan jautājuma un uz to sniegtās atbildes nobeigums. Apstiprinājums nav viedokļa paušana vai piekrišanas izteikšana. Arī dzīvē ir svarīgi, ka mēs apzināti paužam apstiprinājumu, kad cilvēks mums ko saka.

Astotais vadmotīvs – Šis ir mūžības vadmotīvs, kura bezgalības simbols – ∞ – ir uz sāniem pagriezts astotnieks. Šis vadmotīvs simbolizē gara mūžīgumu un visuma avotu. Šis ir Visuma radītājs, Augstākais spēks, Pirmatnējais nekustīgais iekustinātājs, visa, kas mums ir apkārt, radītājs.


Atbildība –
1) Tā ir cilvēka vēlme un gatavība atzīt sevi par cēloni. Atbildība nav sevis vai citu vainošana. Tieši pretēji, cita vainošana norāda uz to, ka cilvēkam nav atbildības sajūtas un viņš cenšas to novelt uz kādu citu, lai tas pieņemtu faktu, ka viņš ir atbildīgs par šī cilvēka neveiksmēm.
2) Atbildība ir dzīves joma vai darbība, kur cilvēks ir gatavs uzņemties cēloņu un seku likumsakarības pozīciju. Tādējādi, atbildība pastāv tikai uz brīvprātības principa; esmu atbildīgs tikai par tām lietām, kurām jūtu, ka esmu cēlonis.
3) Atbildība ir spēja un vēlēšanās uzņemties pilnīgu cēloņa pozīciju visos vadmotīvos. Pilna atbildība nav ne vainas apziņa, ne vainošana; tā ir sevis apzināšanās kā cēloni. Atbildība ir arī raizes par cita cilvēka, dzīvnieka vai lietas izdzīvošanu, labklājību un pastāvēšanu. Tā ir tik svarīga, ka iepriekšējā nodaļā esam tai veltījuši veselu sadaļu. Atbildība ir vadošais elements Varas trīsstūrī, tāpat kā komunikācija ir svarīgākā SRK trīsstūrī. Kad izlem, ka esi par kaut ko atbildīgs, Tu to izzināsi un vēlēsies kontrolēt.
4) Tā ir cilvēka gatavība atzīt sevi par cēloni. Kad persona sevi redz kā cēloni dzīvei un astoņiem vadmotīviem, tā pamazām paplašina savu ietekmes zonu un paceļas ZAK (Zināšanas, Atbildība, Kontrole) trīsstūrī. Personai būs augsts pašvērtējums, un tā dosies pretī savu mērķu sasniegšanai.

Atbrīvošanās – Strādājot ar notikumu klausīšanās procesā, notiek atbrīvošanās, kad tiek izlādēts notikumu ķēdes lādiņš. Kad lādiņš pazūd, Uzklausāmais jūt atvieglojumu, ir apmierināts, smejas, viņam rodas jauna sapratne par dzīvi un notikumu, ar kuru tagad tiek strādāts. Šo brīdi saucam arī par "atbrīvošanās brīdi" vai atklāsmi. Atbrīvošanās brīdis vēl nav visas ķēdes izdzēšana vai Attīrīta cilvēka stāvokļa sasniegšana. Tas ir brīdis, kad tiek izdzēsts lādiņš, Uzklausāmais piedzīvo atvieglojumu un jūt, ka Reaktīvais prāts ir atkāpies.

Atbrīvošanās no nofiksētā lēmuma – Kad esam sasnieguši visas ķēdes izdzēšanu, veiksim vēl papildus soli – atbrīvosimies no šīs ķēdes nofiksētā lēmuma. Šis ir nofiksētais lēmums, ko Uzklausāmais pieņēma, kad piedzīvoja pamata traumatisko notikumu. Šis lēmums daudzus gadus ietekmēja viņa uzvedību un lika viņam novirzīties no taisnā ceļa.

Atcerēšanās procesi –
1) Atcerēšanās Procesi ļoti uzlabos Tavu atmiņu, palīdzēs Tev pacelties Emociju skalā un atjaunos Tavu pašapziņu. Pie tam Atcerēšanas Procesi Tevi sagatavo nākamajam solim – Reaktīvā prāta traumu dzēšanai ar Attīrīšanas procesu. Mēs netiksim galā ar smagajām traumām Reaktīvajā prātā, ja nekontrolēsim savu Laika līniju un nezināsim, kā aizsniegt tajā esošo aizēnoto informāciju.
2) Atcerēšanās Procesi ir jautājumu kopumi, ko izmanto kopā ar lietu sarakstu, kas jāatceras, ievērojot precīzu rīcību. Jautājumi, ar kuriem strādājam, kopā ar lietām no sarakstiem, liek cilvēkam atcerēties kādu pagātnes notikumu. Šo jautājumu mērķis ir virzīt cilvēka ar Reaktīvo prātu uzmanību uz patīkamām lietām, kas notika viņa dzīvē, nevis uz negatīvām. Koncentrēšanās uz patīkamiem notikumiem parasti noņem lādiņu no notikumiem, kas šo cilvēku nomoka un būtiski pazemina to intensitāti.

Atjaunošana (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Cilvēkam uzspiestās pagātnes vilšanās un pārmaiņas var izraisīt bailes no pārmaiņām nākotnē un atturību uzņemties iniciatīvu. Pabeidzot šo posmu, Uzklausāmais ir brīvs no pagātnes neapmierinātības un nākotnē skatās ar entuziasmu.

Atkārtota stimulācija –
1) Stimulācija notiek, kad kaut kas mūsos izsauc reakciju. Kad tagadnē manas maņas uztver apkārtnes attēlus, skaņas, smaržas, pieskārienus vai citus uztvērumus, kas ir līdzīgi traumas ierakstiem, kas saglabāti Reaktīvajā prātā, tas tos uztver kā identiskus, atkal aktivizējas un momentāli rīkojas, lai nepieļautu tāda paša traumatiska notikuma atkārtošanos.
2) Tā ir parādība, kad traumas ieraksts aktivizējas, kad kaut kas cilvēka pašreizējā vidē līdzinās šī ieraksta saturam. Līdzība starp traumas ierakstu un pašreizējiem apstākļiem var būt līdzīgs izskats, līdzīgi laikapstākļi vai jebkura cita sajūtu līdzība starp tagadnes ierakstiem un Reaktīvajā prātā ierakstītajiem.

Atklātība (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Šajā posmā tiek strādāts ar Uzklausāmā pagātnes nodarījumiem, kas sāpināja citus un kaitēja viņam pašam vai viņa apkārtējai videi. Te tiek strādāts arī ar pāridarījumiem, ko citi nodarīja Uzklausāmajam. Pārkāpums ir darbība, kas pazemina izdzīvošanu vai lauž vienošanos. Cilvēks iegūst atvieglojumu no dzīves naidīguma un ciešanām.

Atklāts naidīgums – 2.0 Emociju skalā – Zemāk no šī punkta cilvēka skats uz dzīvi kļūst negatīvs. Lielāko daļu savas enerģijas cilvēks velta tam, lai aizsargātu sevi no apkārtējās vides un pat tai uzbrūk. Dzīve un lielākā daļa cilvēku šķiet bīstami. Pagātnes traumu slogs, kas smagumā variē, aizmiglo cilvēka pašreizējo domu un spriedumu skaidrību.

Atlaišana – Ejot cauri notikumam klausīšanās procesā, notiek atbrīvošanās, kad tiek atlaists notikumu ķēdes lādiņš. Kad

Attaisnošana – Pamatā cilvēks ir labs, bet viņam ir pastāvīga nepieciešamība, lai viņam būtu taisnība. Kauns par savu rīzību, vēlēšanās slēpt un attaisnojuma meklēšana savai negatīvajai darbībai liecina, ka cilvēks savā būtībā ir labs. Sevis attaisnošana izpaužas dažādi, piemēram, kā kaut kā negatīva atrašana cilvēkā, kam viņš to nodarīja.

Attālums (no komunikācijas formulas) – Starp Cēloni un Rezultātu jābūt Attālumam, jo šajā pasaulē viens cilvēks vai lieta nevar aizņemt vienu un to pašu vietu.

Attīrītais cilvēks –
1) Kad atbrīvojamies no lādiņa, kas bija apslēpts Reaktīvajā prātā un kad visi traumatiskie notikumi tiek pārvietoti uz Analītisko prātu, mēs sasniedzam laimīgo Laika līnijas stāvokli, kurā nav plaisas, kas radušās apzināšanās trūkuma dēļ. Visa mūsu pagātnes pieredze tagad atrodas mūsu Analītiskajā prātā, un mūsu Reaktīvais prāts tiks izdzēsts, tas vairs nepastāvēs. Cilvēks, kam vairs nav Reaktīvā prāta un kura visa pagātnes pieredze ir Analītiskajā prātā, ir Attīrītais cilvēks.
2) Cilvēkam, kam vairs nav Reaktīvā prāta, ir pārliecība, ka viņš ir nemirstīgs gars. Viņam ir prāta skaidrība, un viņš var sniegties pretī personīgajam spēkam brīvs no Reaktīvā prāta važām. Viņam ir asa atmiņa un spēja viegli atcerēties lietas un tās izmantot. Viņam nav nevēlamu reakciju; attiecībās ar citiem viņš ir atklāts un godīgs. Viņš ir brīvs no psihosomatiskām slimībām un, kad retos gadījumos saslimst, ātri izārstējas. Viņam ir asas maņas, precīza uztvere, labs garastāvoklis un parasti atradīsies Emociju skalas augšpusē. Kad Attīrītais cilvēks tiek izanalizēts pēc Prasmju tabulas pazīmēm, ir skaidrs, ka viņš ir vēlamajā līmenī katrā tabulas kolonnā. Viņš ir centīgs, radošs, možs un brīvs. Viņš rīkojas savā labā, tajā pašā laikā izkopjot pārējos septiņus vadmotīvus; viņam rūp tas, lai arī apkārtējie paceltos Eksistences un emociju skalā.
3) Attīrītais cilvēks ir tāds, kurš ir spējīgs stāties pretī visam, kas ir pagātnē, tagadnē vai nākotnē.
4) Tas ir cilvēks, kuram vairs nav Reaktīvā prāta un kura visas pagātnes pieredzes atrodas viņa Analītiskajā prātā. Tas ir cilvēks, kurš ir pabeidzis gan pamata, gan augstākā līmeņa Attīrīšanas procesu un ir pilnībā izdzēsis savu Reaktīvo prātu.
5) Šāds cilvēks nosprauž ilgtermiņa mērķus savam un visu Vadmotīvu labumam. Viņam ir augsta pašapziņa, šis cilvēks ir brīvs no pagātnes raizēm – ar mieru un pārliecību virzās uz savu mērķu sasniegšanu. Attīrītajam cilvēkam, ir personīgais spēks, ko viņš ļaunprātīgi neizmanto.
6) Attīrītajam cilvēkam ir pilnīga apzināšanās, ka viņš ir nemirstīgs gars. Viņam ir jāatbrīvojas no visa Reaktīvā prāta lādiņa, kura lielākā daļa no kura nāk no iepriekšējām dzīvēm. Pieredze rāda, ka lielākā daļa no mums smagākās traumas ir pieredzējuši tālu atpakaļ Laika līnijā, daudzus gadus pirms tam, kad ieguvām pašreizējo ķermeni.

Attīrīšanas procesi –
1) Attīrīšanas procesi – gan Pamata, gan Augstākā līmeņa abi ir attīrīšanas procesi, abi strādā pēc līdzīga principa, abi sasniedz līdzīgu rezultātu: traumu ierakstu dzēšanu no Reaktīvā prāta un to pārvietošanu uz Analītisko prātu.
2) Kad vadām Pamata vai Augstākā līmeņa Attīrīšanas procesu, mēs meklējam traumu ierakstus Uzklausāmā Reaktīvajā prātā.

Atmošanās (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Šajos procesos, pēc Detoksikācijas programmas, tiek strādāts ar narkotiku, alkohola vai zāļu lietošanas emocionālo ietekmi. Caur šiem procesiem cilvēks izjūt atvieglojumu un izaugsmi kā garīgai būtnei. Šī procesa gala rezultāts ir cilvēks, kurš ir brīvs no lietoto toksīnu emocionālās ietekmes, kā arī no jebkādas atkarības no šīm vielām vai vēlmes tās lietot.

Augstākā līmeņa attīrīšanas process – Tas nodrošina Attīrītā cilvēka stāvokļa sasniegšanu. Veicot Augstākā līmeņa attīrīšanas procesu ar E-metra palīdzību, mēs viegli atrodam traumatiskos notikumus un tos izdzēšam ar pārsteidzošu efektivitāti. E-metrs klausītājam palīdz noteikt traumas ieraksta atrašanās vietu, no tā atbrīvoties un, visbeidzot, norāda, ka šis ieraksts ir pilnībā izdzēsts un pārvietots uz Analītisko prātu. Pielietojot E-metru un Augstākā līmeņa attīrīšanas procesu, katrs cilvēks pārliecinoši un ātri var sasniegt šo stāvokli, kas sniedz fantastiskus garīgus ieguvumus.

Augstākā līmeņa attīrīšanas process (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Augstākā līmeņa attīrīšanas process izdzēš Reaktīvo prātu, ko radīja visa cilvēka eksistence. Šī procesa beigās Uzklausāmais sasniedz Attīrītā cilvēka stāvokli. Tas ir cilvēks, kuram vairs nav sava Reaktīvā prāta.

Bailes – 1.0 Emociju skalā – Šī emocija mūs pārņem, kad mūsu izdzīvošana kļūst apdraudēta. Mēs nezinām, kā sevi aizsargāt, un mūs pārņem bailes. Dažreiz šo stāvokli pavada arī fiziskas reakcijas – tādas kā trīsas, svīšana, murmināšana vai raudāšana. Mēs visi ārkārtas gadījumos esam pieredzējuši bailes, bet cilvēks, kurš pastāvīgi ir iestrēdzis šajā stāvoklī, nespēj sevi atbrīvot no nebeidzamajām bailēm, kuras izraisījuši pagātnes atgadījumi.

Bezsamaņa – Tas ir laika periods, kurā neesam pilnīgi modri. Tas ir miglains un neskaidrs laiks ar pazeminātu apziņu, apspiestu realitātes izjūtu. Tas ir notikums, kas rada mums ciešanas, tāpēc, nevēlamies to uztvert vai ierakstīt. Cenšamies situāciju ignorēt un izvairāmies to aptvert, līdz ar to, samazinām savu izpratni, apspiežam savu apziņas līmeni un samazinām savu modrību. Ārkārtējos milzīgu fizisku vai emocionālu sāpju brīžos cilvēks var arī noģībt. Citos gadījumos var reibt galva, un cilvēks var nesaprast, kas apkārt notiek.

Būtība – Būtību mēs definējam kā identitātes tipa pieņemšanu. Šī ir loma, ko cilvēks uzņemas Dzīves spēlē, kurā viņš piedalās. Piemēram, vārds, profesija, vai kāda cita no viņa daudzajām lomām. Viņa būtība iekļauj arī ģērbšanās stilu, izglītību, rakstura iezīmes, seksuālo orientāciju un fiziskās iezīmes. Savu būtību cilvēks iegūst, saņem vai sasniedz un tāpat kā spēlē, katram spēlētājam ir sava būtība.

Cēlonis –
1) Kaut kā avots, tas, kas sāk vai rada.
2) Cēlonis ir cilvēks, kurš uzsāk komunikāciju, tās sākuma punkts. Cēlonim ir Nodoms nodot komunikāciju un viņš pievērš Uzmanību cilvēkam, Rezultātam, kam šī nodotā informācija domāta.

Ceļš uz garīgo brīvību –
1) Tabulu, kas parāda visus posmus līdz Attīrīta cilvēka stāvoklim, sauc par „Ceļu uz garīgo brīvību", arī „Ceļu".
2) Kā tabulā redzi, Uzklausāmajam tiek vadīti klausīšanās posmi, pirms viņam tiek vadīts Augstākā līmeņa attīrīšanas process. Ceļa posmi ved uz Attīrītā cilvēka stāvokli, bagātina ar nenovērtējamām zināšanām, atjauno dabiskās spējas.

Ceturtais vadmotīvs – Mūsu izdzīvošana kā daļai no cilvēces un cilvēku rasei kopumā, ir Ceturtais vadmotīvs. Katra inteliģenta persona un katra kustība, kas jebkad tika izveidota, ir vērsta uz to, lai padarītu pasauli labāku. Cēlas idejas, pēc kurām visi tiecamies, ir universālas un nes labumu visai cilvēcei, Ceturtajam vadmotīvam. Katra cilvēka augstākais mērķis ir palīdzēt citiem un strādāt kopā grupā, kas ir Trešais vadmotīvs, lai veidotu labāku pasauli, kas ir Ceturtais vadmotīvs.

Cilvēks ar Reaktīvo prātu –
1) Cilvēks, kuram process tiek vadīts, ir „Cilvēks ar Reaktīvo prātu", arī Uzklausāmais, jo viņš palēnām virzās uz Attīrīta cilvēka stāvokli.
2) Cilvēks, kurš tiecas sevi uzlabot. Mēs izvairāmies no vārda „pacients", jo cilvēks nevēlas, lai kāds cits par viņu parūpētos, bet gan pats aktīvi mācās un dara.
3) Cilvēks ar Reaktīvo prātu uzlabo savas spējas un paaugstina apzināšanos caur savu dzīves pieredžu pārskatīšanu un sava Reaktīvā prāta satura novērošanu. Viņš negaida to, ka klausītājs visu izskaidros, kaut ko ieteiks vai analizēs viņa jūtas, reakcijas vai pagātni.

Daļiņa (no Komunikācijas formulas) – Komunikācija sastāv no fiziskām daļiņām, kā skaņas viļņi, troksnis, nots, ziņa telefonā, e-pasts vai lieta, ko dažreiz kādam nosūtām.

Darba lapas – Klausītājam mēs iesakām sesijas laikā pierakstīt galvenās lietas, kas notiek, procesa vadīšanu, kā arī katru redzamo Uzklausāmā reakciju vai galvenās lietas, ko viņš pasaka. Pieraksti jāveic klusu, netraucējot cilvēku, kuram process tiek vadīts. Par „Darba lapu", arī D/L, sauc sesijas pierakstus no tās sakuma līdz beigām. Darba lapu mērķis ir ļaut klausītājam pēc sesijas pārskatīt to, kas tika darīts un sasniegts, kā arī plānot nākamo sesiju. Darba lapas tiek liktas „Uzklausāmā failā" kopā ar „Sesijas Kopsavilkumu".

Darbību principi – Tā ir noteikumu sistēma, ko cilvēks ievieš, lai regulētu savas darbības un sasniegtu mērķus un pamatmērķi. Darbību principi ir noteikumi, kurus es ievēroju, balstoties uz savu dzīves pieredzi, noteikumi, kas ved uz mērķi. Tie liek arī pārtraukt darbības, kas man traucē sasniegt mērķi.

Darīšana – Otrais Eksistences stāvoklis ir Darīšana, ar ko domājam darbības, pienākumus, reālu plāna izpildīšanu. Darīšana prasa atrašanās vietas maiņu telpā. Mēs pārvietojam lietas, lai izmainītu matēriju, lai pārveidotu kādu izejmateriālu gatavā produktā. Darot, mēs radām sev vērtīgas lietas vai pakalpojumus, bet būtu vēl labāk, ja tie sniegtu vērtību arī citiem.

Detoksikācijas programma (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Šajā programmā tiek strādāts ar Uzklausāmā lietoto narkotiku, zāļu vai alkohola sekām. Šo vielu paliekas organismā saglabājas daudzus gadus, un tām ir negatīva ietekme. Toksīni notrulina cilvēka spēju komunicēt un uztvert, tādēļ atbrīvošanās no šīm paliekām caur Detoksikācijas programmu ir ļoti svarīga. Atbrīvošanās no toksīniem tiek panākta, apvienoti izmantojot fiziskās aktivitātes, vitamīnu lietošanu, veselīgu ēšanu un sviedrēšanos saunā. Programmas gala rezultāts ir no toksīnu paliekām un to kaitīgās ietekmes atbrīvots cilvēks.

Dramatizēšana – Kad daži pašreizējās apkārtējās vides uztvērumi ir līdzīgi Reaktīvajā prātā saglabātajiem traumu ierakstiem, šie traumu ieraksti tiek aktivizēti. Cilvēks nerīkosies loģiski atbilstoši pašreizējiem apstākļiem, viņa uzvedību diktēs Reaktīvais prāts, kas tagad ir aktivizēts. Šādu uzvedību saucam par „dramatizēšanu". Cilvēks kā marionete izspēlē traumu ierakstu saturu un uzvedas tā, kā tajā brīdī, kad šis notikums atgadījās un balstoties uz nofiksētajām idejām, kas ir tā traumatiskā notikuma brīdī pieņemtie lēmumi.

Duplikācija – Duplikācija nozīmē, ka Rezultātā tiek radīta precīza kopija tam, ko nodeva Cēlonis. Cilvēka viedoklis par to, kas viņam tika pateikts, nav duplikācija. Kolīdz saņēmējs ir duplicējis sev adresēto ziņu, viņš to tagad var saprast vai precizēt, ja nepieciešams.

Dusmas – 1.5 Emociju skalā – Cilvēks ir dusmīgs un agresīvs; pasaule viņu apdraud. Mēs visi piedzīvojam dusmu uzplūdus, kad ārējs spēks aptur mūsu progresu vai apdraud izdzīvošanu. Bet cilvēks, kas ir pastāvīgi iestrēdzis Dusmu stāvoklī, ir iesprostots ciešanās, kas radušās no pagātnes traumām. Ir ieteicams turēties tālāk no šādiem cilvēkiem, jo viņi ir apdraudoši un iznīcinoši.

Dziļas skumjas – 0.5 Emociju skalā – Kad bailes neizgaist un draudi pieaug, mēs sākam raudāt neveiksmes vai zaudējuma sajūtas dēļ. Mūsu izdzīvošana ir apdraudēta, un gals ir tuvāk kā jebkad agrāk. Ar raudāšanas palīdzību mēs komunicējam ar apkārtni, pievēršam uzmanību, cik briesmīga ir mūsu situācija, kas ir izmisīgs mēģinājums, lai iegūtu atbalstu vai vismaz līdzcietību. Varbūt nomiris mīlēts cilvēks, un mūsu izdzīvošana bija atkarīga no viņa, vai arī, iespējams, ka kāda nāve mūsu zemapziņā atgādina par citām, ko esam pieredzējuši. Mēs sērojam, kad mūsu suni notriec mašīna, un mums pietrūks suņa maiguma un prieka, ko tas deva dzīvei. Var būt arī situācija, ka cilvēks pazaudē darbu un nezina, kā nodrošinās ģimeni. Visas šīs situācijas mūsos izraisa sēras un dziļas skumjas.

Dzīves konfrontēšanas process – Šī procesa mērķis ir atjaunot mūsu spēju stāties pretī pasaulei un konfrontēt notikumus un situācijas mūsu dzīvēs. Mūsu partnerim, kura Reaktīvais prāts nav izdzēsts, šis process palīdz konfrontēt lietas, no kurām viņš iepriekš izvairījās un kuras viņu apgrūtina vai izraisa diskomfortu. Jebkas, kas cilvēkam šodien izraisa diskomfortu, ir tas, kas vakar viņu apdraudēja, nobiedēja, sāpināja vai izraisīja viņam pazeminātu apzināšanos.

Eksistences stāvokļi – Ir trīs Eksistences stāvokļi, kas veido dzīvi: Būtība, Darīšana un Piederēšana. Eksistences stāvokļu trīs komponentes ir plūsma. Dzīve pieprasa cilvēkam uzņemties Būtību, lai varētu Darīt ar vēlmi iegūt to, Kas viņam piederēs.

Eksistences un emociju skala – Šī skala parāda cilvēka izdzīvošanas kvalitāti un viņa emociju maiņu, eksistences kvalitātei ceļoties vai krītot. Mēs pētām gan akūtu, gan hronisku cilvēka emocionālo stāvokli.

Emocionāla trauma – Notikums, kurā tiek piedzīvots smags zaudējums vai smaga zaudējuma draudi. Emocionālā trauma, atšķirībā no fiziskās traumas, nav negadījums, kas ietver fizisku triecienu vai obligātu samaņas zaudēšanu, bet šīs traumas seku spēcīgums ir atkarīgs no agrākas fiziskās traumas.

Entuziasms – 4.0 Emociju skalā – Persona ir aktīva un ar augstu enerģijas līmeni, uzdevumus izpilda ar pārliecību un prieku. Veiksmīgi izpilda lielāko daļu uzdevumu un dažas neveiksmes neatstāj uz viņu ilglaicīgu iespaidu

Estētika – 6.0 Emociju skalā – Šī ir cilvēka tiekšanās pēc perfektuma un skaistuma. Šajā posmā ir mākslinieki un radošie cilvēki, kuri sniedz labumu saviem apkārtējiem un rada ilgtermiņa vērtības.

Fiziska trauma –
1) „Fiziska trauma" iekļauj akūtas fiziskas sāpes, ko pavada samaņas zaudēšana. Kad cilvēks saņem spēcīgu sitienu, viņš noģībst un zaudē samaņu. Šī ir „Fiziska trauma", kas ietver akūtas fiziskas sāpes, ko pavada samaņas zudums. Kad cilvēku operē, sākumā anesteziologs viņu ieved bezsamaņas stāvoklī, lai viņš nejustu sāpes. Ārsts cilvēku „traumē", kad tas ir pilnīgā bezsamaņas stāvoklī, lai varētu paveikt savu darbu un pacients nejustu sāpes.
2) Trauma ir gadījums, kad cilvēks gūst spēcīgu fizisku triecienu, kas izraisa pilnīgu vai daļēju samaņas zaudēšanu un fiziskas sāpes. Traumas ieraksts tiek saglabāts cilvēka Reaktīvajā prātā, ko sauc arī par zemapziņu. Analītiskais prāts – apziņa – ir krātuve notikumiem, kas nav traumatiski.

Garlaicība – 2.5 Emociju skalā – Interese par dzīvi mazinās, un cilvēka mērķi kļūst neskaidri. Cilvēks vēlas izvairīties no aktivitātēm un viņam nav vēlmes šo stāvokli uzlabot.

Gars – Gars nav daļa no materiālās pasaules; tas nav lieta, bet gan lietu radītājs. Gars domā un izlemj. Fiziskā pasaule sastāv no četriem elementiem: matērijas, enerģijas, telpas un laika. Gars nesastāv no matērijas; tam nav ne enerģijas, ne noteiktas atrašanās vietas telpā, ne noteikta laika, kurā tas ir. Tas pēc vēlēšanās var izvēlēties atrašanās vietu laikā vai telpā. Gars nav lieta; tas ir lietu radītājs, pateicoties saviem lēmumiem. Gars var radīt enerģijas daļiņas un likt tām kustēties vai sablīvēties, un tā rodas matērija, tāpat kā visums, kurā dzīvojam. Gars ne piedzimst, ne nomirst. Nāve ir ceļa gals konkrētajam ķermenim, kurā pašreiz dzīvojam; tā ir gara aiziešana no ķermeņa. Piedzimšana ir mirklis, kad gars ieiet vai izvēlas ķermeni, mirklis, kad gars un ķermenis savienojas.

Gatavība sesijai – Lai process noritētu gludi un cilvēks ar Reaktīvo prātu sasniegtu optimālu rezultātu, viņam uz sesiju jāierodas gatavam. „Gatavs" nozīmē to, ka Uzklausāmais ēd sātīgu pārtiku, olbaltumvielas, svaigus dārzeņus un augļus, un lieto mazāk cukura. Jāizvairās no zāļu, narkotisko vielu vai alkohola lietošanas vismaz nedēļu pirms sesijas, jo šis vielas izraisa galvas reiboņus, bloķē pieeju Laika līnijai un satrauc Reaktīvo prātu. Uzklausāmajam labi jāizguļas, lai uz sesiju ierastos svaigs un možs. Procesu nedrīkst vadīt cilvēkam, kurš ir noguris vai izsalcis, vai kurš pēdējās nedēļas laikā ir lietojis kaitīgas vielas. Ir ieteicams lietot uztura bagātinātājus un vitamīnus.

Ģenētiskais mehānisms – Otro vadmotīvu uzrauga mūsu ķermenis un ģenētiskais mehānisms, mūsu fiziskās attīstības paraugs. Izskatās, ka ģenētiskais mehānisms izveidojās pirms tūkstošiem gadu, lai nodrošinātu pilnīgu cilvēka ķermeņa formēšanos un attīstību. Tas ir maģisks mehānisms, kas vada spermu un olšūnu, lai tie apvienotos un būtu spējīgi attīstīties lielā, sarežģītā un daudzu orgānu ķermenī.

Hipnoze – Hipnoze ir pretēja darbība Attīrīšanas procesam un, mūsuprāt, bīstama. Hipnozes laikā hipnotizētājs pārņem kontroli pār pacienta apziņu un dara ar viņu lietas, ko cilvēks neapzinās. Tas nozīmē, ka hipnoze vairo un spēcina Reaktīvo prātu, kas ir pretēja lieta Attīrīšanai. Attīrīšanas procesā mēs cenšamies cilvēku atmodināt un atbrīvot viņu no Reaktīvā prāta.

Ieraksti – Ieraksti ir kā attēli visam, ko redzam, vai kas ar mums notiek. Šie ir daudzdimensionālie attēli visam, ko piedzīvojam un tam, kas ar mums notiek. Mūsu prāts uzreiz noglabā šīs ar maņām uztvertās lietas tādā secībā, kādā mēs tās ierakstījām. Sekundes laikā veicam aptuveni divdesmit piecus ierakstus, kas mūsu prātā tiek precīzi sakārtoti hronoloģiskā secībā; līdz ar to mēs veidojam savu Laika līniju.

Intervija – Intervijas laikā klausītājs iegūst informāciju, ko izmanto procesa sagatavošanai, pati intervija nav process. Intervija ir saruna, kuras laikā klausītājs uzdod jautājumus un saņem atbildes no cilvēka ar Reaktīvo prātu, kurš vēlāk veiks šo procesu. Klausītājs pieraksta Uzklausāmā atbildes, lai var izmantot šo informāciju procesa plānošanā.

Izdzīvošana – Tā ir nemitīga tiekšanās, lai turpinātu eksistēt un pastāvēt bez laika, telpas un resursu ierobežojuma. Tā ir tiekšanās pretī mūžīgās eksistences turpinājumam un pastāvīga mūsu eksistences kvalitātes uzlabošana. Tātad mūsu eksistence, mūsu izdzīvošana nav jā/ nē, dzīvība/ nāve, melns/ balts, ieslēgs/izslēgts jautājums. Tā drīzāk ir kā kāpnes, eksistences kvalitātes, intensitātes un spēku pakāpienu skala.

Izlīdzināta lieta – skatīt: Lieta.

Izlīdzināts – Kad sakām „izlīdzināta lieta", ar to domājam lietu, kas procesa sākumā radīja emocionālu reakciju, bet tagad to vairs nerada.

Izlīdzināts – skatīt: Lieta.

Klausīšanās – Procesu veikšana, kad viens partneris, klausītājs, vada procesu otram partnerim, cilvēkam ar Reaktīvo prātu (Uzklausāmajam). Kad abi partneri strādā kopā, klausītājs un cilvēks ar Reaktīvo prātu mainās lomām. Mēs nelietojam vārdu „ārstēšana", bet gan „klausīšanās", jo „ārstēšana" norāda, ka viens cilvēks, kurš ir eksperts, kaut ko dara otram – pacientam, kura pozīcija ir pasīva. Ārstēšanā terapeits strādā ar pacienta problēmām, un pacienta loma ir dot terapeitam arvien vairāk problēmu. Klausīšanās process ir unikāls ar to, ka cilvēks, kuram šis process tiek vadīts, iemācās informatīvo materiālu, iegūst zināšanas un ir aktīvs un atbildīgs procesa dalībnieks. Klausīšanās laikā klausītājs otram cilvēkam uzdod jautājumu, saņem uz to atbildi un apstiprina (skatīt zemāk), ka atbilde ir saņemta. Klausīšanās paaugstina cilvēka spējas, atbrīvo to no nevēlamām barjerām un dod pārliecību, ka viņš ir mūžīga garīga būtne.

Klausīšanās procesi – DzīvesSpēka centros tiek vadīti daudzi klausīšanās procesi, kas dalībniekam dod vitāli nepieciešamus rīkus, lai tiktu galā ar visām dzīves lietām. Šie procesi tiek sakārtoti Posmos, kas soli pa solim paaugstina spējas un cilvēka apzināšanos pretī Attīrīta cilvēka stāvoklim un pat tālāk. Tabulu, kas parāda visus posmus līdz Attīrīta cilvēka stāvoklim, sauc par „Ceļu uz garīgo brīvību", arī „Ceļu".

Klausītājs –
1) Klusītājs ir cilvēks, kurš vada procesu, jo viņa galvenais uzdevums ir klausīties.
2) Viņa loma ir klausīties bez runāšanas, viedokļu paušanas vai padomu došanas. Bet, lai klausītājam būtu ko klausīties, Uzklausāmajam, kurš sēž viņam pretī, ir jārunā. Lai panāktu to, ka Uzklausāmais runā, klausītājam ir jāuzdod jautājums vai jāiedod instrukcija. Tātad klausītājs dara daudz vairāk nekā tikai klausās. Viņš arī plāno procesu, saprot, kas notiek ar Uzklausāmo, kā arī klusībā izdomā, kāds būs nākamais jautājums vai instrukcija.

Komunikācija – Komunikācija ir svarīgākā SRK trīsstūra sastāvdaļa. Komunikācija ir ideju, informācijas vai lietu apmaiņa starp diviem cilvēkiem. Komunikācija notiek tad, kad viens cilvēks sūta ziņu tālumā esošam otram cilvēkam, kurš to saņem un uzrāda, ka ziņa ir saņemta. Jo vairāk cilvēks ir saiknē ar apkārtējo vidi, jo vairāk viņam būs panākumu.

Komunikācija (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Šajā posmā notiek darbs ar emocionālajām barjerām, no kurām Uzklausāmais cieš un kas negatīvi iespaido viņa spēju nodot citiem savas idejas, rada aiztures runāt par noteiktām tēmām un var radīt grūtības uztvert citu komunikāciju. Kad Uzklausāmais šo posmu pabeidz, viņš spēj brīvi komunicēt ar jebkuru cilvēku par jebkādu tēmu.

Konfrontēšana – Konfrontēšana tiek definēta kā spēja stāvēt pretī kādam vai kaut kam. Konfrontēšana ir līdzīga terminam „Mierīga uztveršana". Kad ikdienā lietojam vārdu „konfrontēšana", parasti ar to domājam sadursmi vai cīņu starp diviem cilvēkiem vai cilvēku grupām. Šajā grāmatā šī vārda nozīme ir cita. Kad sakām, ka cilvēks konfrontē, tas nozīmē, ka viņš stāv kaut kam pretī bez nervozas saraušanās vai izvairīšanās. Spēja konfrontēt patiesībā ir spēja komfortabli būt šeit, pretī pasaulei mums apkārt, kā arī pilnīgi un labprātīgi to uztvert ar visām mūsu maņām. Konfrontēšana ir prasme, gara būšanas stāvoklis, nevis kaut kā darīšana.

Kontrole – Kontrole ir vēlme un spēja sākt, mainīt vai pārtraukt manis paša vai kāda cita darbību. Kontrole ir lietu pārvietošana materiālajā pasaulē, tāpat kā instrukciju un vadlīniju došana citiem, līderība un vadības pārņemšana pār cilvēkiem. Dzīve liek mums kontrolēt citus un arī mēs paši ļaujam kontrolēt sevi.

Ķēde –
1) notikumu kopums, kuru saturam ir līdzīgi uztvērumi, bet Reaktīvais prāts tos redz kā identiskus.
2) Reaktīvais prāts, kas darbojas zem mūsu apziņas līmeņa, uztver šo saturu, kas tam šķiet identisks un rada savienojumu starp atgadījumiem. Tādēļ saucam to par „Notikumu ķēdi".
3) Ieraksti mūsu Reaktīvajā prātā viens ar otru ir savienoti ar ķēdēm. Smagas fiziskās traumas ieraksts ķēdē darbojas kā „pamata trauma", pēc kura vēlāk Laika līnijā tiks saglabāti citu fizisku un emocionālu traumu ieraksti. Virs šiem, tuvāk tagadnei, būs vairāki aktivizējošie notikumi, kas stimulēs smagās traumas ķēdes sākumā. Reaktīvajā prātā ir desmitiem vai pat simtiem ķēžu. Katru ķēdi veido vairāki notikumi, dažas no tām ir ļoti garas.

Ķēdes dzēšana – Kad esam beiguši strādāt ar vairāku notikumu ķēdi, mēs varētu sasniegt pamata notikumu un visa ķēde dzēšas. Visticamāk, ka Laika līnijā esam daudzus gadus atpakaļ. Liels lādiņš no šīs ķēdes traumām jau ir neitralizēts, Uzklausāmais izjūt atvieglojumu, un Tu pamani, ka viņš ir Emociju skalas augšgalā. Viņš izteiks arī jaunu izpratni par savu dzīvi. Kad esam sasnieguši visas ķēdes izdzēšanu, veiksim vēl papildus soli – atbrīvosimies no šīs ķēdes nofiksētā lēmuma. Šis ir nofiksētais lēmums, ko Uzklausāmais pieņēma, kad piedzīvoja pamata traumatisko notikumu. Šis lēmums daudzus gadus ietekmēja viņa uzvedību un lika viņam novirzīties no taisnā ceļa.

Labs lēmums –
1) Labs lēmums ir tāds, kas dod vislielāko labumu visvairāk vadmotīviem ilgākā laika periodā.
2) Labs lēmums ir pareizs lēmums – tāds, kura rezultātā uzlabojas mūsu dzīves kvalitāte. Mēs iegūstam kaut ko materiālu vai garīgu, esam apmierināti un kaut nedaudz, bet pacelsimies Eksistences skalā uz augšu. Labs lēmums dod vairāk labuma mūsu astoņiem vadmotīviem nekā no tiem atņem.

Lādiņš –
1) Traumatiskais notikums, ko cilvēks nespēj uztvert mierīgi, ir sadursme starp cilvēku un viņa apkārtējo vidi. Ja šo apskatām sīkāk, tad ir redzams, ka vienmēr ir iesaistītas divas plūsmas, kas viena ar otru saduras vai konfliktē. Katras fiziskās vai emocionālās sāpes ir divu pretēju kustību sadursme, radot sāpes un negatīvo enerģiju, ko saucam par „lādiņu". Šādās situācijās cilvēkam vienmēr rodas „nesaskaņas ar dzīvi". Ar cilvēku notiek kaut kas, ko viņš nevēlas, viņš tam pretojas, to noraida vai pret to iebilst, viņš nepiekrīt tam, ko dzīve ar viņu dara.
2) Trauma ir divu pretēju enerģiju plūsmu sadursme, tajā brīdī radot emocionālu dusmu, niknuma, skumju un protesta lādiņu, kas tiek saglabāts Reaktīvajā prātā kopā ar citiem fiziskās traumas ierakstiem.
3) Prāta emocionālais lādiņš, kas galvenokārt ir Reaktīvajā prātā, bet dažreiz arī Analītiskajā prātā, ir tas, kas mūsos izraisa iekšējo smaguma sajūtu, liek justies nogurušiem, depresīviem, nomāktiem, vīlušamies, kad atceramies nomācošus vai skumjus pagātnes atgadījumus. Lādiņš, kas pavada nepatīkamus notikumus, izraisa fizisku apgrūtinājuma sajūtu, staigāšanu salīkušam ar bēdīgu seju, pārguruma vai izmisuma sajūtu. Kad garīgais lādiņš ieslēdzas un mūs ietekmē, mēs atrodamies Emociju skalas apakšā.
4) Kaitīga enerģija, kas uzkrājas Reaktīvajā prātā fiziskas vai emocionālas traumas brīdī. Trauma ir sadursme starp cilvēku un viņa apkārtējo vidi vai apkārtējās vides rīcība pret cilvēku. Šāda notikuma brīdī, kad tiek kaitēts cilvēka izdzīvošanai, rodas lādiņš, kas aktivizējas, kad tiek aktivizēts pagātnes notikums. Kad klausīšanās kursā strādājam ar traumu ierakstiem, tiek izlaists prāta lādiņš un redzam, ka cilvēks ar Reaktīvo prātu piedzīvo sāpes, skumjas, nogurumu vai citas fiziskas parādības. Kad pabeidzam strādāt ar traumu, lādiņš zūd un Uzklausāmais jūt atvieglojumu.

Lieta – tā ir notikums, priekšmets vai kāda vārds, ko atrisinām, izejot cauri procesam. „Karsta lieta" ir tāda, kas izraisa visspēcīgāko emocionālo reakciju. No otras puses, lieta, kas neizraisa reakciju, ir „auksta". Kad sakām „izlīdzināta lieta", ar to domājam lietu, kas procesa sākumā radīja emocionālu reakciju, bet tagad to vairs nerada. Cilvēks ir ticis galā ar šai lietai piesaistīto lādiņu, tas ir izkliedēts, un tagad Uzklausāmajam šī lieta ir komfortabla.

Laika līnija –
1) Mūsu prāts satur neskaitāmas atmiņas, ko radām un saglabājam katru savas dzīves mirkli. Šie ir daudzdimensionālie attēli visam, ko piedzīvojam un tam, kas ar mums notiek. Mūsu prāts uzreiz noglabā šīs ar maņām uztvertās lietas tādā secībā, kādā mēs tās ierakstījām. Sekundes aikā veicam aptuveni divdesmit piecus ierakstus, kas mūsu prātā tiek precīzi sakārtoti hronoloģiskā secībā; tā mēs veidojam savu Laika līniju. Šī mūsu atmiņa, kas satur visu mūsu dzīvi, visu, kas jebkad notika ar mums vai netālu, visu, ko esam jebkad uztvēruši: redzējuši, dzirdējuši, sajutuši, domājuši vai uztvēruši caur ožu.
2) Laika līnija satur ierakstu par katru notikumu, ko piedzīvojam katru brīdi. Filmā piedalās 2 maņas – attēli (video) un skaņa (audio), turpretī ieraksti mūsu Laika līnijā iekļauj daudz uztveres veidu: attēlus, skaņas, smaržas, tausti, temperatūras izjūtu, stresu, domas, sajūtas, sāpes, ķermeņa reakcijas, organisma orgānu kustības un daudzus citus.

Lietu saraksts – Pēc intervijas mums ir saraksts ar cilvēkiem, vietām un priekšmetiem, kuri lika mūsu partnerim noslīdēt Emociju skalā un aizēno viņa dzīvi. Tagad sagatavojam lietu sarakstu, ar ko jātiek galā procesa laikā. Lieta ir situācija, priekšmets vai kāda vārds, ko atrisinām, izejot cauri procesam.

Mērķi – Mērķi ir mazākas lietas, pieturas punkti, ko nospraud, lai sasniegtu savu lielo mērķi.

Mierīga būšana – 40.0 Emociju skalā – Sevis kā mūžīgas garīgas būtnes apzināšanās. Pilnīgas pašpārliecinātības stāvoklis, garīgā brīvība, pilnīga sapratne par cilvēka eksistenci.

Mierīga uztveršana – tā ir cilvēkam vitāli svarīga spēja, lai pareizi darbotos un pieņemtu lēmumus, kas ir būtiski viņa izdzīvošanai. Ar „Mierīga uztveršana" mēs runājam par cilvēka spēju stāties kaut kam pretī, būt klātesošam kādā notikumā, pilnībā uztvert to, kas notiek un justies komfortabli ar uztverto, citos vārdos sakot – „būt šeit un tagad". Būt šeit un tagad nozīmē būt klātesošam konkrētajā notikumā ar pilnu uzmanību.

Motivators –
1) Pārkāpējs uzstāj, ka cilvēks, kuram viņš kaut ko nodarīja, aizskāra viņu pirmais, tādēļ bija spiests to sodīt vai atriebties. Izskatās, ka otrs cilvēks ir piespiedis un motivējis viņu sev to nodarīt, lai atriebtos. Tas ir motivējošais faktors.
2) Motivators ir nodarījums, ko cilvēks ir saņēmis no kāda cita. Tas ir cilvēka dabas paradokss, ka cilvēks gribētu, lai ar viņu notiek kas slikts, lai pēc tam attaisnotu savus nodarījumus.
3) Motivatori, ko cilvēks man dod, ir tas, ko viņš man ir nodarījis. Manis paša pāridarījumi citiem ir motivatori, ko dodu viņiem, lai viņi, savukārt, atkal varētu man nodarīt pāri.

Nākotnes radīšana – 30.0 Emociju skalā – Stāvoklis, kurā cilvēks rada savu nākotni un nosaka savus spēles mērķus. Pārliecināti dzīvo pašreizējos apstākļos, un cilvēkam ir vīzija par savu eksistenci. Pastāvīgi virzās pretī savu sapņu piepildīšanai.

Nāve – 0.0 Emociju skalā – Šīs ir mūsu pašreizējā ķermeņa dzīves beigas. Nāve ir gara atdalīšanās no ķermeņa, kura stāvoklis ir pasliktinājies un kas vairs nav lietojams.

Neracionāla reakcija – Tā ir reakcija, kas neatbilst realitātei vai tāda, kādu nevēlamies. Kaut kas mūs pārņem un liek mums uzvesties vai justies tā, kā nevēlamies vai pat kaitēt.

Nesabiedriski cilvēki – pret citiem izturas uzbrūkoši, izsmejoši un pazemojoši. Viņi mērķtiecīgi Tev uzbruks un liks Tev justies vainīgam pat bez iemesla.

Nodoms (no Komunikācijas formulas) –
1) Cēlonim ir Nodoms nodot komunikāciju un viņš pievērš Uzmanību cilvēkam, Rezultātam, kam šī nodotā informācija domāta. Rezultātam ir Nodoms saņemt komunikāciju, un viņš pievērš Uzmanību Cēlonim.
2) Nodoms ir kaut kas, ko kāds vēlas, tas ir impulss kaut kam, tā ir ideja, ka kāds kaut ko sasniegs. Ja nolem, ka kaut kas notiks, tad tas notiks, jo Tu nolem, ka tas notiks. (Hubards tehniskā vārdnīca).

Nofiksēta ideja –
1) Kad notiek šis traumatiskais atgadījums, mēs vēlamies iegūt mācību un izdarīt pareizos secinājumus, lai brīdinātu sevi par līdzīgu notikumu nākotnē. Tāpēc tad, kad cilvēks piedzīvo fizisku vai emocionālu traumatisku atgadījumu, kļūstot apreibušam vai zaudējot samaņu, viņš pieņem momentālu lēmumu par notiekošo. Lēmumi, kas pieņemti traumas gūšanas brīžos, kļūst par daļu no šī notikuma ierakstiem, kas tiek noglabāti Reaktīvajā prātā kopā ar visām pārējām ierakstītajām notikuma detaļām un tā lādiņu. Pagātnes traumu gūšanas laikā pieņemtie lēmumi kļūst par nofiksētām idejām nākotnei.
2) Reaktīvais prāts ir nenogurdināms un neapturams nofiksēto ideju un visādu muļķību, ko cilvēki dažreiz runā, avots. Kad kāds pasaka kaut ko neloģisku, nereālu vai pretēju izdzīvošanai, vienu lietu zini konkrēti: šis cilvēks izsaka nofiksētu ideju, kas radās no lēmuma, ko viņš pieņēma traumas gūšanas brīdī.
3) Šis ir nofiksētais lēmums, ko Uzklausāmais pieņēma, kad piedzīvoja pamata traumatisko notikumu. Šis lēmums daudzus gadus ietekmēja viņa uzvedību un lika viņam novirzīties no taisnā ceļa. Svarīgi, lai viņš tagad konfrontē šo lēmumu un beidzot no tā atbrīvojas.

Nofiksēts lēmums – skatīt: Nofiksēta ideja.

Noniecināšana – pazemināt, padarīt mazāku, apšaubīt, atspēkot, noraidīt kaut ko, ko otrs cilvēks uzskata par faktu. Noniecināšanas piemēri: kāds uzskata sevi apr skaistu, taču kāds cits apgalvo, ka tas tā nav. Kāds uzskata sevi par gudru, taču cits izsmej viņa intelektuālās īpašības. Uzklausāmais saka, ka redz sevi iepriekšējā dzīvē pie Ēģiptes piramīdām, taču Uzklausītājs saka, ka tas nevar būt. Kāds saka, ka tic Dievam, cits apgalvo, ka tāds nepastāv.
Lai Uzklausāmais gribētu komunicēt ar Tevi, vēlētos meklēt atbildes savā prātā uz uzdotajiem jautājumiem, gūt atziņas un sasniegumus, ir ļoti svarīgi nekādā veidā nevērtēt un nenoniecināt viņa atbildes. Uzklausītājs sesijas laikā nedrīkst izteikt savu viedokli par Uzklausāmā pateikto vai izdarīto, neizteikt nekādus komentārus un nereaģēt nekā savādāk, kā tikai dot apstiprinājumus. Noniecināšanu var izpaust ne tikai vārdos, bet arī ar sejas izteiksmi vai ķermeņa valodu. Uzacu saraukšana, tādejādi šauboties par Uzklausāmā patiesumu vai skatīšanās arā pa logu, ka Uzklausāmais runā, arī uzskatāma par noniecināšanu, jo viņš redz, ka Tava uzmanība ir vērsta uz kaut ko svarīgāku, kā tas, ko saka Uzklausāmais.
Ne tikai sesijās, bet arī ikdienas dzīvē cilvēki ir neapmierināti, ja viņus vērtē vai noniecina. Ja Tu paskatīsies uz komunikāciju ar cilvēkiem no šī skatu punkta, Tavas attiecības ar cilvēkiem var krasi uzlaboties.

Notikuma samazināšana – Mēs turpinām ar notikumu strādāt, lai to samazinātu, kas nozīmē atbrīvošanos no lādiņa, kas atsedz vairāk detaļas par notikumu un virzīšanos uz atlaišanu un dzēšanu.

Novērtējums – tā nav tikai atzīme, ko cilvēks ir saņēmis par kontroldarbu skolā. Uzklausīšanas procesā mēs izmantojam citu šī vārda definīciju – zināšanu vai informācijas uzspiešana otram cilvēkam. Citiem vārdiem sakot paziņojums cilvēkam, ko viņam vajadzētu domāt. Kad mēs vadam uzklausīšanas procesu, mēs vēlamies atjaunot cilvēka spēju domāt, izdarīt secinājumus un pieņemt lēmumus patstāvīgi un atbrīvot viņu no uzmācīgā Reaktīvā prāta iedarbības. Kad vecmāmiņa saka mazmeita:" Tu esi apslimusi, jo staigāji bez cepures." – tas ir novērtējums. Saslimšanai var būt daudz un dažādu iemeslu. Šajā gadījumā vecmāmiņa uzspiež mazmeitai, kas viņai būtu jādomā par saslimšanu.
Lai mēs varētu Uzklausāmajam palīdzēt atjaunot viņa spējas ir viens svarīgs noteikums: nedrīkst uzlausāmajam norādīt vai dot padomus, kas viņam jādomā par savu Reaktīvo prātu. Piemēram - esi ar Uzklausāmo tuvās attiecībās un esi novērojis, ka viņš dusmojas uz saviem vecākiem. Iespējams, ka mātes smaržu aromāts aktivizē kādu ierakstu Uzklausāmā reaktīvajā prātā. Var būt daudz un dažādu iemeslu, kādēļ tā notiek, taču Tu, kā Uzklausītājs, nevari zināt, kurš no ierakstiem Reaktīvajā prātā ir viņa uzvedības cēlonis, vienalga, lai cik patiesi un gudri Tev liekas paša izdarītie secinājumi un spriedumi. Neparedzi, nedomā Uzklausāmā vietā, nedod padomus un norādījumus, ko viņam domāt. Uzdod viņam jautājumu, palīdzi viņam paskatīties uz situāciju un atbildēt pašam.

Novirzījies cilvēks –
1) Pirms cilvēks atbrīvojas no Reaktīvā prāta, viņš ir posmā, ko saucam par „novirzījušos cilvēku".
2) „Novirzījies cilvēks" nerīkojas racionāli. Viņš vai viņa neuzvedas loģiski pašreizējos apstākļos. Kas ir racionāla uzvedība? Tā ir uzvedība, kas optimāli kalpo cilvēka izdzīvošanai un viņa Astoņiem vadmotīviem. Novirzījies cilvēks uzvedas tā, it kā viņu būtu pārņēmis kāds konkrēts rīcības veids vai darbība. Kas viņu sagūsta? Protams, ka Reaktīvais prāts.

Novirzīšanās – Latīņu valodā aberrare nozīmē novirzīties no parastā, nomaldīties vai noklīst no pareizā vai normālā ceļa. Optikas nozarē vārds „novirzīšanās" apzīmē traucētu gaismas staru, kas nekustas taisnā līnijā.

Optimāls risinājums – Optimālākais risinājums katrai problēmai ir tāds, kur tiek atsevišķi apskatīti visi astoņi vadmotīvi un kurš ilgtermiņā dod labumu visvairāk no tiem.

Orientēšanās (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Šie procesi tiek veikti ar klausītāju un notiek starp cilvēku un viņa apkārtējo vidi, kad citos klausīšanās procesos tiek strādāts ar Uzklausāmā prātu. Orientēšanās procesi palīdz atrast Cilvēku ar Reaktīvo prātu viņa vidē un atgriezt viņu tagadnē možu un pārliecinātu.

Otrais vadmotīvs – Ir seksa un ģimenes vadmotīvs – mūsu izdzīvošana ar partneri vai laulāto, seksuālās attiecības, bērnu laišana pasaulē, nākotnes radīšana un bērnu audzināšana. Šis vadmotīvs ir tik spēcīgs, ka ir grūti atrast cilvēku, kurš ir virs 2.0 iezīmes uz Emociju skalas un nevēlas dzīvot ar ģimeni. Arī daudzi homoseksuāli cilvēki dzīvo gadiem ilgās attiecībās ar savu partneri un meklē radošus veidus, kā audzināt bērnus.

Pamata attīrīšanas process – Ar Pamata attīrīšanas procesa palīdzību, ko apgūsim šajā grāmatā, varam aizsniegt traumas, kas atrodas dziļi pagātnē, bet tas prasa daudzu stundu darbu. Pamata attīrīšanas process ir ļoti vērtīgs, jo paaugstina cilvēka apzināšanos par Laika līnijas pastāvēšanu un to, ka viņš ir nemirstīgs gars. Pamata attīrīšanas process sniedz atvieglojumu no prāta lādiņa, un tā laikā Tu iegūsi daudz brīnišķīgu atlaišanas brīžu un paaugstināsi spēju tikt galā ar Reaktīvo prātu.

Pamatmērķis – Pamatmērķis ir tas, ko redzi, kad aizver acis un iztēlojies sevi un savu apkārtni pēc daudziem gadiem, pieņemot, ka nav nekādu ierobežojumu vai piespiešanas. Tagad, kad atver acis, lai sasniegtu savu ilgtermiņa pamatmērķi, tam ir jāsniedz labums visiem Taviem vadmotīviem. Pamatmērķis ir tas, ko vēlos radīt, lai veidotu labāku pasauli; tas ir veids, kā sniedzu labumu arī citiem, ne tikai sev. Vadmotīvi, kas nav iekļauti pamatmērķī, negatīvi ietekmēs, ja tiek atstāti novārtā. Kad ikdienas darbi tuvina pamatmērķim, tad jūties laimīgs un piepildīts.

Patiesība – patiesība ir tas, kas precīzi notika, kad tas notika un kur tieši. Gadījums, kas notika, ir cilvēku un lietu kustību apraksts fiziskā pasaulē, kā arī precīza informācija par laiku un vietu, kur tas notika.

Pārkāpumi – Pārkāpumi vai ļaundarības ir tāda cilvēka rīcība, kas sāpina un nodara pāri citiem. Viņš nevēlētos, lai kāds viņam tā nodara, un šīs darbības ir pretrunā ar to, kas un kā ir ticis sarunāts ar otru cilvēku. Ļaunprātības novirzās no tā, kas ir ticis sarunāts vai kas ir atļauts. Kad cilvēks izdara pārkāpumu, viņš centīsies to slēpt.

Personīgais spēks – Stāvoklis, kad cilvēks ar mieru un pārliecību virzās uz savu mērķu sasniegšanu.

Piederēšana – Tas nozīmē, ka zini vai jūti, ka Tev pieder kāda lieta un citi cilvēki piekrīt, ka tā lieta ir Tavs īpašums. Mēs saprotam juridisko īpašuma piederību, piemēram, mājai, jo publiskajā reģistrā tā ir reģistrēta uz Tava vārda. Bez juridiskās definīcijas, to, kas kādam pieder, mēs saprotam kā cilvēka spēju vadīt un instruēt citus vai kā spēju noteikt cilvēku vai lietu atrašanās vietu. Cilvēks apzinās kas viņam pieder, viņš uzņemas atbildību to saglabāt un izkopt.

Piektais vadmotīvs – Tas iekļauj dzīvniekus un augus. Mēs, cilvēki, iznīcinām augus un dzīvniekus, tajā pašā laikā rīkojamies, lai saglabātu dabu un dzīvo. Cilvēks dara diametrāli pretējas lietas, atkarībā no tā, pie kādas grupas viņš pieder un paražām, kas nodotas no senčiem paaudžu paaudzēs.

Pirmais vadmotīvs – Pirmais vadmotīvs ir patiesi primitīvs un vērsts uz paša izdzīvošanu. Mēs ēdam, rūpējamies par savu fizisko veselību, mācāmies, lai apgūtu zināšanas un prasmes, rīkojamies, lai palielinātu savu ietekmi. Mēs rūpējamies par sevi arī garīgi un emocionāli, lai būtu laimīgi, lai paceltos Emociju skalā un attīstītos līdz mūžībai.

Plāni – Plāni ir soļi, ko cilvēks veic, īstermiņa rīcības. Plāni, ko cilvēks noformulē, ir pakāpieni, kas viņu ved uz īstermiņa mērķu un ilgtermiņa pamatmērķa sasniegšanu, balstoties uz darbību principiem, ko cilvēks sev ir izstrādājis.

Prāta elektrometrs – Lai padarītu iespējamu ātru un precīzu visagrāko pamata traumu atrašanu Reaktīvajā prātā, tika izstrādāts speciāls elektronisks instruments, Prāta elektrometrs (E-metrs). Šī ierīce caur Uzklausāmā ķermeni sūta sīku elektrisko strāvu, ko viņš nejūt. Prāta lādiņš ir piesaistīts traumām Reaktīvajā prātā – sadursmēm, kas tās radīja. Šis lādiņš patiesībā ir elektriska uzlāde, kas tiek atkārtoti radīta katru reizi, kad trauma tiek aktivizēta. E-metrs ir ļoti jūtīga ierīce, un tā atrod prāta lādiņu, kas saistīts ar traumas ierakstu. Katru pašreizējo sāpju, diskomforta vai slimības stāvokli, kas rodas Reaktīvajā prātā, pavada neliels elektrisks lādiņš, ko E-metrs reģistrē. Šī ierīce reaģē tik ātri, ka klausītājs uzzina tēmu vai lietu, kurai ir lādiņš, vēl pirms Uzklausāmais savā prātā saredz notikuma attēlus. Tāpēc klausīšanās ar E-metru ir tik efektīva. E-metrs klausītājam palīdz noteikt traumas ieraksta atrašanās vietu, no tā atbrīvoties un, visbeidzot, norāda, kad šis ieraksts ir pilnībā izdzēsts un pārvietots uz Analītisko prātu. E-metra pielietošanai nepieciešamas speciālas zināšanas un prakse, ko var iegūt DzīvesSpēka centros.


Prāts –
1) prāts ir lēmumu pieņemšanas mehānisms.
2) Mūsu prāts satur neskaitāmas atmiņas, ko radām un saglabājam katru savas dzīves mirkli. Šie ir daudzdimensionālie attēli visam, ko piedzīvojam un tam, kas ar mums notiek. Mūsu prāts uzreiz noglabā šīs ar maņām uztvertās lietas tādā secībā, kādā mēs tās ierakstījām.
3) Šie mūsu uztveres daudzdimensionālie attēli ir mūsu prāta ieraksti, un prāts ir krātuve, kur tie tiek glabāti. Prātā tie tiek noglabāti precīzā hronoloģiskā secībā - Laika līnijā. Tas ir perfekts mehānisms, kas darbojas kā milzīgs dators un ir daudz komplicētāks un izsmalcinātāks nekā jebkurš cilvēka radītais.

Problēma – Problēmu rada sadursme starp diviem pretējiem spēkiem. Divi pretēji mērķi rada problēmu. Cilvēks izdzīvo, kad veiksmīgi atrisina problēmas, ar kurām dzīvē saskaras.

Procesa beigu rezultāts – Katram procesam, ko vadām, ir mērķis, ko vēlamies sasniegt; procesa beigu produkts. Katra procesa beigu rezultāts ir: 1) Uzklausāmais atrodas Emociju skalas augšpusē, izjūt atvieglojumu, jūtas laimīgs vai apmierināts; 2) Uzklausāmais ir sasniedzis jaunu izpratni par savu dzīvi; tagad viņš par sevi zina kaut ko, ko pirms tam nezināja. Šo izpratni saucam par „Atklāsmēm". Tas ir: „Oho! Es to nezināju...," vai, „tagad saprotu, kāpēc..."; 3) Uzklausāmais apzinās, ka viņam ir uzlabojusies spēja – jekādas grūtības vai barjeras ir izzudušas. Tad arī viņš paudīs lielu un stabilu uzvaru. Mūs var pārsteigt tas, ka spēju uzlabošanās, par ko mums stāsta Uzklausāmais, sakrīt ar šim procesam uzstādītajiem mērķiem.

Process – Process ir mūsu iegūto zināšanu pielietošana; tā mērķis ir mainīt cilvēka stāvokli, kurš šo procesu iziet. Lai šo procesu veiksmīgi izpildītu, sākumā mēs apgūstam un trenējam tā izpildi. Procesa izpildei jābūt precīzai; bez pietiekama treniņa tiks pieļautas kļūdas, kas mazinās tā efektivitāti.

Psihosomatiskās slimības – Fiziskas saslimšanas, kuru cēlonis ir izjaukts prāta stāvoklis. Šis prāta stāvoklis ir Reaktīvais prāts, kurā glabājas ļoti traumatiski pagātnes atgadījumi, kopā ar tiem piesaistīto emocionālo lādiņu, tajā pašā laikā, no mums to slēpjot. Aktivizācija ir psihosomatisko slimību cēlonis.

Racionāla uzvedība – Tā ir uzvedība, kas optimāli kalpo cilvēka izdzīvošanai un viņa Astoņiem vadmotīviem.

Reaktīvais prāts –
1) Reaktīvais prāts satur nepatīkamus un nepanesamus notikumus, kurus nespējam uztvert mierīgi. Šādi notikumi netiek saglabāti Analītiskajā prātā, un mums pār tiem nav kontroles. Tie tiek saglabāti Zemapziņā jeb Reaktīvajā prātā.
2) Reaktīvais prāts kontrolē dzīvniekus. Ivans Pavlovs pierādīja, ka žurku var ietrenēt iziet labirintu, jo pie katra nepareiza pagrieziena tā saņem nelielu elektrisko sitienu. Varam likt sunim siekaloties katru reizi, kad nozvanām zvaniņu, pirms tam parādām ēdienu. Mūsu ķermeni uzrauga Reaktīvajam prātam līdzīgs izdzīvošanas mehānisms. Konkrētos laikos esam izsalkuši, par to pat nedomājot. Mums ir seksuālās tieksmes, tāpat kā dzīvniekiem, par to nemaz nedomājot un nemācoties.
3) Identitātes – A=B=C=D, ir Reaktīvā prāta darbības princips. Tas, kas vienreiz apdraudēja mūsu eksistenci, vienmēr to apdraudēs, un mums ātri no tā ir jātiek prom.
4) Reaktīvais prāts ir neveiksmju un sakāvju ierakstu jūra, ko esmu piedzīvojis, reizes, kad mana apkārtējā vide mani pieveica. Notikumi, kuros guvu uzvaru, ir patīkami un, protams, ka tos noglabāju Analītiskajā prātā. Rūgtas sakāves un fiziskās traumas manī izraisa sāpes un reiboņus, un mana apzināšanās kļūst neskaidra līdz pat samaņas zaudēšanai. Dodu priekšroku šīs sakāves aizmirst, tāpēc noslēpju tās savā Reaktīvajā prātā. Taču manas neveiksmes mani vajā, noslēptas zem mana apzināšanās līmeņa kā traumu ieraksti, lai novērstu līdzīgas neveiksmes nākotnē.

Realitāte – Realitāte ir vienošanās par to, kas ir vai pastāv. Kaut kas, kas ir īsts, ir tas, par ko mēs vienojamies, ka tas pastāv, ko varam uztvert ar savām maņām. Realitātes trūkums ir nesaprašanās; tā ir situācija, kad divi vai vairāk cilvēku nevar vienoties par to, kas ir īsts vai patiess. Realitāte ir konkrēti objekti, īstas lietas dzīvē. Realitāte ir arī vienošanās par materiālās pasaules uztveri ar maņām un datiem. Realitāte ir tas, ko mēs redzam, ka pastāv.

Rezultāts (no Komunikācijas formulas) – Pēc noteikta Attāluma ir saņemšanas punkts, Rezultāts, kur Pārraidītā informācija tiek saņemta.

Risinājumi (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Šajā posmā tiek strādāts ar problēmām. Problēma ir situācija, kad cilvēks saskaras ar diviem pretējiem nodomiem, diviem mērķiem, kas saduras. Uzklausāmais iegūst spēju identificēt problēmu cēloņus un likt tiem izgaist.

Rīkojumi – pavēles un instrukcijas, ko cilvēks uzdod sev vai citiem, lai izpildītu plānus.

Sapratnes trīsstūris – Lai izveidotu sadarbību un saprašanos ar citiem, cilvēkam jābūt labai kontrolei pār mehānismu, ko sauc par Sapratnes trīsstūri. Tā pārzināšana dod dzīves zināšanas, spēju radīt sapratni un veiksmīgi atrisināt situācijas ar cilvēkiem, ar kuriem viņš dzīvo, strādā un spēlē. Pirmais trīsstūra stūris ir Simpātijas; otrais ir Realitāte un trešais ir Komunikācija. Šo trīsstūri apzīmējam kā Sapratnes trīsstūri un kā SRK trīsstūri. Simpātijas, Realitāte un Komunikācija kopā veido sapratni. Bez Simpātijām nav ne Realitātes, ne Komunikācijas. Bez Realitātes nav ne Simpātiju, ne Komunikācijas. Bez Komunikācijas nav ne Simpātiju, ne Realitātes. Komunikācija ir šī trīsstūra svarīgākā sastāvdaļa, jo sapratne sākas no komunikācijas, kas tālāk rada simpātijas un realitāti.

Septītais vadmotīvs – Mūsu pastāvēšana kā garīgai būtnei un mūsu apzināšanās, ka esam nemirstīgs gars, tiek apzīmēts kā Septītais vadmotīvs. Tāpat arī mūsu darbības, kas vērstas, lai sasniegtu gara un materiālo lietu harmoniju, lai stiprinātu garu un atbrīvotu to no važām. Māksla, estētika, skaistuma izbaudīšana, mūzika un dziedāšana, dialogs un klausīšanās, domāšana un ideju apmaiņa, filosofisku tēmu apskatīšana, tiekšanās saprast dzīvi – visas šīs lietas ir Septītais vadmotīvs.

Sesija – Laika periods, kurā klausītājs un cilvēks ar Reaktīvo prātu veic procesu. Sesijas ilgums nav ierobežots. Īsa sesija var beigties pēc divdesmit minūtēm, bet dažas ilgst divas stundas vai ilgāk. Sesijas laikā klausītājs rīkojas pēc viņa mērķa sasniegšanas noteikumiem. Cilvēks ar Reaktīvo prātu saprot, ka klausītājs pilda savu lomu un ievēro viņa instrukcijas. Katras sesijas sākumā klausītājs pārliecinās, ka Uzklausāmais uz to ierodas sagatavojies (skatīt Gatavība sesijai). Lai sāktu procesu, klausītājs saka: „Sesijas sākums" un kad Uzklausāmais izrāda Sesijas beigu pazīmes, klausītājs teiks: „Sesijas beigas" un sesiju beigs.

Sesijas beigu pazīmes – Katra sesija beidzas, kad klausītājs cilvēkā ar Reaktīvo prātu pamana „Sesijas beigu pazīmes". Cilvēks ar Reaktīvo prātu izskatās spirgts, izjūt atvieglojumu, paceļas uz augšu Emociju skalā un pat smejas. Uzklausāmais iegūst jaunu izpratni par piedzīvoto notikumu vai savu dzīvi kopumā, saprot kaut ko, ko pirms sesijas nezināja. Šo saucam par „Atklāsmēm".

Sesijas kopsavilkums – Pēc sesijas pabeigšanas, klausītājs vienatnē aizpilda Sesijas Kopsavilkumu, apkopojot sesijas galvenās lietas. Šis kopsavilkums kopā ar darba lapām tiek ievietoti Uzklausāmā personīgajā failā. Iemesls lietu piefiksēšanai ir ļaut klausītājam izsekot viņa Uzklausāmā progresu un plānot nākamo sesiju.

Sesijas pieraksti – skatīt: Darba lapas

Slēpts naidīgums – 1.1 Emociju skalā – Šis cilvēks ir iestrēdzis starp 1.5 Dusmām un 1.0. Bailēm. Viņš vēlas iznīcināt, bet baidās tikt pieķerts vai sodīts. Pasaule viņam ir bīstama vieta, bet viņš to nedrīkst izpaust, cilvēks vēlas sāpināt citus, tajā pašā laikā rādot, ka ir jauks un laipns. Apkārtējiem šis ir cilvēka bīstamākais skalas līmenis, jo tas, kurš ir šajā līmeni, viņus piekrāps. Cilvēks izliekas uzticams, bet pie sevis mēģina vājināt un pazemot. Šādu rīcību neapzināti virza neveiksmes un bailes, kas sakrājušās cilvēka prātā dzīves laikā.

Simpātijas – Simpātijas ir emocionāla reakcija, patikšanas vai mīlestības sajūta pret apkārtējiem cilvēkiem vai lietām. Tas ir arī fenomens, kas saistās ar telpu – jo pauž Tavu gatavību dalīt to pašu telpu ar cilvēkiem vai lietām, ko mīli vai kas Tev patīk. Pretējais ir riebums vai atgrūšana, kas ir impulss noraidīt, nevēlēšanās dalīt to pašu telpu ar kādu cilvēku vai lietu, priekšroka tiek dota tiem netuvoties.

Slikts lēmums –
1) Slikts lēmums ir tāds, kas maksimāli negatīvi ilgtermiņā ietekmēs visvairāk vadmotīvu. (1. daļa, pg. 28)
2) Tas ir nepareizs lēmums, kura rezultāti pazemina mūsu dzīves kvalitāti. Tas kaitē mūsu vadmotīviem, tā vietā, lai tos uzlabotu un liek mums noslīdēt Eksistences un emociju skalā.

Spējas (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Šajā posmā tiek strādāts ar Uzklausāmā nofiksētajām idejām un apsvērumiem, kas viņam traucē, kā arī pazemina spēju mācīties un domāt. Cilvēks, kurš ir „Atbrīvojis spējas", var darīt jaunas lietas; viņš rīkojas un uzņemas iniciatīvu bez vajadzības attaisnot savas darbības, vainot citus vai sevi aizstāvēt. Viņš spēj mācīties un attīstīties, būdams brīvs no pagātnes važām.

Spēle – Ar vārdu „spēle" tiek domāta sacensība starp cilvēkiem vai grupām. cilvēks dzīves laikā izvēlas būt aktīvs spēlē, ko viņš pieņem, pat ja tā ir bīstama un var radīt ciešanas. Kad analizējam spēles pamatelementus, mēs redzam, ka tie ir arī dzīves stūrakmeņi. Katra spēle sastāv no šādiem sešiem faktoriem: mērķa, zināmiem noteikumiem, par kuriem ir bijusi vienošanās, brīvības, barjerām, zināšanām un nezināšanas, un izvēles spēka. Vēl jo vairāk, šie ir stūrakmeņi, kas veido mūsu dzīves skici. Kad dzīves spēlē viens vai vairāki no šiem faktoriem tiek ierobežoti, spēle tiek izjaukta, un dzīve kļūst nožēlojama.

Spēcīga interese – 3.5 Emociju skalā – Dzīvi uztver ar zinātkāri, spēcīga motivācija mācīties un pētīt.

Spēles – 22.0 Emociju skalā – Cilvēks apzinas, ka dzīve ir milzīga un sarežģīta spēle. Viņš pārvalda spēles noteikumus, lielākoties uzvar, bet apzinās arī zaudēšanas iespēju. Viņš rada spēles sev un apkārtējiem, demonstrējot līdera spējas.

SRK – Simpātijas, Realitāte un Komunikācija. Esam izveidojuši jaunu terminu: SRK. Kad sakām: „Mums ir lielisks SRK" – ar to domājam, ka mūsu attiecības raksturo mīlestība, tuvība un savstarpēja uzticība. SRK nozīmē patīkamu komunikāciju, spēju kopīgi darīt lietas, vēlmi kopā pavadīt laiku un augstu savstarpējo sapratni.

SRK pārrāvums – Tā ir situācija, kad ieturam no kāda distanci, jo mūsu realitātes saduras simpātiju trūkuma dēļ, nav vienprātības un komunikācija kļūst dusmīga, graujoša un izzūd. Kad rodas situācija, kad mana realitāte nonāk pretrunā ar cita realitāti, mūsu komunikācija kļūst naidpilna vai agresīva un mēs varam viens no otra novērsties. Notiek kritums sapratnē, ko saucam par SRK pārrāvumu.

SRK trīsstūris – skatīt: Sapratnes trīsstūris.

Statistika – Statistika mēra darbības pret laiku.

Šeit un tagad – Kad sakām: „Esi šeit un tagad", ar to domājam pašreizējā notikuma uztveršanu ar visām maņām, kamēr tas notiek, tā mierīgu uztveršanu, modrību un apzināšanos par apkārt notiekošo. Cilvēkam savā vidē jābūt stabilam un stingram, tajā pašā laikā modram un jāapzinās tas, kas notiek apkārt, ja viņš vēlas spēcīgi rīkoties un doties uz priekšu pa sevis izvēlēto ceļu.

Trauma – Traumatiskais notikums, ko cilvēks nespēj uztvert mierīgi, ir sadursme starp cilvēku un viņa apkārtējo vidi. Ja šo apskatām sīkāk, tad ir redzams, ka vienmēr ir iesaistītas divas plūsmas, kas viena ar otru saduras vai konfliktē. Katras fiziskās vai emocionālās sāpes ir divu pretēju kustību sadursme, radot sāpes un negatīvo enerģiju.

Traumas ieraksts – Precīzs un pilnīgs fizisku un emocionālu traumu ieraksts, ko cilvēks noglabā Reaktīvajā prātā. Traumas ieraksti var tikt salīdzināti ar filmu. Papildus attēliem (video) un skaņai (audio) ieraksti mūsu Laika līnijā iekļauj daudz uztveres veidu: attēlus, skaņas, smaržas, tausti, temperatūras izjūtu, stresu, domas, sajūtas, sāpes, ķermeņa reakcijas, organisma orgānu kustības un daudzus citus.

Traumatisks notikums – skatīt: Trauma.

Traumu dzēšana – kad sakām „izdzēst traumu" vai „traumu izdzēšana", mēs domājam tikt galā ar traumu ierakstiem Attīrīšanas procesā, kur mēs pilnībā konfrontējam šo notikumu līdz atlaišanas brīdim, lai tam pievienotais lādiņš izzūd un notikums, kas tika glabāts Reaktīvajā prātā, tagad tiek noglabāts Analītiskajā prātā.

Trenēšana – Palīdzēšana partnerim veikt vingrinājumu tiek saukta par trenēšanu. Kad veic vingrinājumu, esi students, un Tavs partneris, kas palīdz vingrinājumu iziet, tiek saukts par treneri.

Trešais vadmotīvs – Šis ir „kopienas izdzīvošanas vadmotīvs". Cilvēks attīstīja spēju dzīvot grupā ar citiem un veidot kopienas, kā vienīgo veidu, kā būvēt ēkas, mašīnas un darbarīkus, kas deva iespēju uzlabot eksistences kvalitāti un ievērojami pagarināt dzīves ilgumu. Gandrīz katrs priekšmets, ierīce vai informācijas vienība, kas tagad mums ir pieejami, nāk no citiem cilvēkiem, ar kuriem esam saistīti Trešajā vadmotīvā. Mūsu darba vieta, sporta klubi, ko apmeklējam, draugi, ar kuriem pavadām laiku vai strīdamies, politiskā partija, ko atbalstām – viss pieder pie mūsu Trešā vadmotīva. Valsts, kurā dzīvojam vai reliģiskās grupas, pie kurām piederam, arī ir Trešais vadmotīvs.

Uzklausītājs – Viņa loma ir klausīties bez runāšanas, viedokļa paušanas vai padomu došanas. Lai uzklausītājam būtu ko klausīties, Uzklausāmajam, kurš sēž viņam pretī, ir jārunā. Lai panāktu to, ka Uzklausāmais runā, uzklausītājam ir jāuzdod jautājums vai jāiedod instrukcija. Tātad, uzklausītājs dara daudz vairāk nekā tikai klausās. Viņš arī plāno procesu, saprot, kas notiek ar Uzklausāmo, kā arī pie sevis izdomā, kāds būs nākamais jautājums vai instrukcija.

Uzklausīšana – Procesu veikšana, kad viens partneris, Uzklausītājs, vada procesu otram partnerim, cilvēkam ar Reaktīvo prātu (Uzklausāmajam). Kad abi partneri strādā kopā, uzklausītājs un uzklausāmais mainās lomām. Mēs nelietojam vārdu "ārstēšana", bet gan "uzklausīšana", jo "ārstēšana" norāda, ka cilvēks, kurš ir eksperts, kaut ko dara otram - pacientam, kura pozīcija ir pasīva. Ārstēšanā terapeits strādā ar pacienta problēmām, un pacienta loma ir izdot terapeitam arvien vairāk problēmu. Klausīšanās process ir unikāls ar to, ka cilvēks, kuram šis process tiek vadīts, iemācās informatīvo materiālu un aktīvi piedalās procesā. Klausīšanās laikā uzklausītājs otram cilvēkam uzdod jautājumu, saņem uz to atbildi, un apstiprina (skatīt zemāk), ka atbilde ir saņemta. Klausīšanās paaugstina cilvēka spējas, atbrīvo to no nevēlamām barjerām, un dod pārliecību, ka viņš ir mūžīga garīga būtne.

Uzklausāmā fails –
1) Pēc sesijas klausītājam jāaizpilda Sesijas Kopsavilkums, kurā apkopo sesijā notikušās lietas. Klausītājs šo dokumentu ar Darba Lapām, uz kurām ir pieraksti no sesijas, ieliek „Uzklausāmā failā", lai to izmantotu, plānojot nākamās sesijas.
2) Ja klausītājs strādā ar ekspertu, kurš viņam palīdz vadīt procesu, „Uzklausāmā fails" tiks nodots ekspertam, lai viņš var redzēt, kas sesijā notika. Eksperts klausītājam iesaka, kā turpināt, un uzraksta nākamās sesijas programmu.

Uzticība – Cilvēks ar Reaktīvo prātu Tev, klausītāj, pilnībā uzticas un atver savu sirdi. Nekad nenodod šo uzticību. Nekad nevienam nestāsti par to, kas notika sesijā. Nerunā ar savu pārinieku ar Reaktīvo prātu par sesijām to starplaikos, sesija ir beigusies un viss! Nekad nevienam nestāsti, ka strādā ar šo cilvēku vai par kaut ko no sesijām. Nekad nerunā ar Uzklausāmo par to, kas notika sesijā, un neizmanto izpausto informāciju, lai gūtu sev labumu vai sāpinātu cilvēku, kuram process tiek vadīts.

Uztvērumi - Uztvērumi ir kā attēli visam, ko redzam vai kas ar mums notiek. Šie ir daudzdimensionālie attēli visam, ko piedzīvojam un tam, kas ar mums notiek. Mūsu prāts uzreiz noglabā šīs ar maņām uztvertās lietas tādā secībā, kādā mēs tās ierakstījām. Sekundes laikā veicam aptuveni divdesmit piecus ierakstus, kas mūsu prātā tiek precīzi sakārtoti hronoloģiskā secībā; līdz ar to, mēs veidojam mūsu Laika līniju.

Uzvara –
1) Tu vēlies kaut ko darīt un to dari. Vai arī vēlies kaut ko nedarīt un nedari.
2) Uzvaras ir mērķu sasniegšana vai spēju uzlabošana. Atbrīvošanās no slikta ieraduma arī ir uzvara.
3) Students tiecas uzlabot savas prasmes, un katrs progress, ko viņš sasniedz, tiek uzskatīts par uzvaru. Liela uzvara nozīmē to, ka students ir sasniedzis punktu, kad viņš spēj vingrinājumu izpildīt, un viņa spēja un prasmes to izpildīt ir stabilas.

Vadīt – Kad sakām „vadīt", ar to domājam pildīt klausīšanās procesu.

Vadmotīvs – Kad mēs pētām, kā cilvēks izdzīvo, atklājam, ka cilvēkam ir daudz dažādu interešu tēmu un jomu. Cilvēks izdzīvo ne tikai sev, bet arī un caur laulāto, bērniem, ģimeni, draugiem un daudz cita. Cilvēks dzīvo fascinējošu, sarežģītu dzīvi, cenšoties sasniegt labklājību visam un visiem ap sevi. Lai sīkāk to izpētītu, sadalīsim izdzīvošanu astoņās sfērās, Astoņos vadmotīvos.

Vara – Vara ir kontrole, spēja vadīt lietas un rīkoties ar pārliecību un skaidrību. Vara nozīmē būt stabilam un vietā, kuru cilvēks sev ir izvēlējies un no kuras citi viņu nevar nomest. No šīs pozīcijas cilvēks vada un deleģē lietas.

Varas trīsstūris – Šim trīsstūrim ir šādas trīs komponentes: Zināšanas, Atbildība, Kontrole. Varas trīsstūris, arī ZAK, darbojas līdzīgi Sapratnes trīsstūrim. Kad viens stūris tiek pacelts, paceļas arī abi pārējie. Pakāpeniski palielinot katru ZAK komponenti, cilvēks pamazām palielinās savu varu, palielinās savu ietekmes lauku, stiprinās kontroli pār savu likteni un virzīsies pretī mērķu sasniegšanai. Cilvēks var likt katrai savai dzīves sfērai funkcionēt normāli un pat sasniegt varas pozīciju sfērā, kas ir vitāli svarīga viņa izdzīvošanai. To viņš var panākt, paaugstinot zināšanu, atbildības un kontroles līmeni visos savos astoņos vadmotīvos.

Vingrinājums – Vingrinājums ir mācīšanās metode vai treniņu veids, kurā cilvēks atkārto darbības, kamēr viņam konkrētā prasme ir perfekti attīstīta. Katram vingrinājumam ir konkrēts mērķis, ko vēlamies sasniegt, lai uzlabotu savu spēju.

ZAK – Zināšanas, Atbildība, Kontrole.

ZAK trīsstūris – skatīt: Varas trīsstūris

Zināšana (posms Ceļā uz garīgo brīvību) – Šie procesi papildina Atcerēšanās procesus. Tie cilvēkam dod pārliecību, ka viņš var kontrolēt savu Laika līniju un atjaunot savu sapratni par pagātnes notikumiem. Šo procesu beigu pazīmes ir Cilvēks ar Reaktīvo prātu, kurš saprot, ka viņam nekad nekļūs sliktāk.

Zināšanas – Ar Zināšanām domājam datus, informācijas vienības vai idejas – visu, ko esam iemācījušies vai uztvēruši ar savām maņām. Zināšanas ir viss, ko iemācāmies, viss, kas mums tagad ir svarīgs, mūs interesē un ir saistīts ar mūsu vadmotīviem.